Pēc tam, kad Eiropas Komisija brīdināja par budžeta deficīta palielināšanos, pret Franciju, Itāliju, Beļģiju un piecām citām dalībvalstīm tika vērstas citu dalībvalstu prasības.
ES Padome jūlija beigās uzsāka oficiālu procedūru pret vairākām dalībvalstīm, kuras tiek uzskatītas par tādām, kurām trūkst līdzekļu iekšzemes budžetos.
Šis solis seko Eiropas Komisijas brīdinājumam, ka deficīts varētu pieaugt līdz pat 7 % no ekonomikas pēc tam, kad Brisele vairāku gadu garumā COVID-19 dēļ ir novērsusi uzmanību no šī jautājuma.
“Dalībvalstīm ir jāievēro budžeta disciplīna,” teikts Padomes paziņojumā, kurā piebilsts, ka šis process nozīmēs “pastiprinātu pārbaudi” attiecībā uz tām valstīm, kuras to neievēro.
Padome, kas apvieno ES 27 dalībvalstis, nosūtīja juridisko brīdinājumu Beļģijai, Francijai, Itālijai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Ungārijai un vienojās turpināt juridisko procedūru, kas kopš 2020. gada tika piemērota Rumānijai.
ES fiskālie noteikumi, kas tika ieviesti līdz ar vienoto eiro valūtu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, nosaka, ka valstu fiskālo pozīciju nelīdzsvarotība nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP, bet kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60 %.
Politiskais dinamīts
Šie noteikumi jau sen ir izrādījušies politisks dinamīts, jo ziemeļu dalībvalstis, piemēram, Vācija un Nīderlande, nevēlas maksāt par, viņuprāt, neapdomīgiem tēriņiem Grieķijā vai Itālijā.
Šāds solis notiek laikā, kad Francija un Beļģija, kurās valsts parāds pārsniedz 100 % no IKP, mēģina izveidot valdību no sašķeltas koalīcijas.
Pirms divām nedēļām Francijas Revīzijas palāta paziņoja, ka valsts finanšu stāvoklis ir “satraucošs”, un finanšu ministrs Bruno Le Maire, kas ir daļa no Gabriela Attāla pagaidu valdības, var drīzumā atkāpties, ņemot vērā jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās piedzīvoto triecienu.
Tas ir arī jauna fronte karā starp Briseli un Džordžijas Meloni (Giorgia Meloni) labējā spārna valdību.
Komisija nosodīja preses brīvību Itālijā pēc tam, kad Meloni ierosināja tiesvedību pret atsevišķiem žurnālistiem, kuri viņu kritizēja vai izsmēja.
Noteikumi pēc pandēmijas
ES budžeta deficīta sistēma, kas pazīstama kā Stabilitātes un izaugsmes pakts, tika atcelta 2020. gadā, kad COVID-19 krīze un tai sekojošais enerģijas cenu kāpums lika valdībām veikt vēl nepieredzētus un dārgus ekonomiskos pasākumus.
Pēc ilgām kaulēšanām dalībvalstis šā gada sākumā vienojās par elastīgāku budžeta ierobežojumu kopumu, ko piemēros no šā gada, pieļaujot lielāku rīcības brīvību izdevumiem klimata pārmaiņu vai aizsardzības jomā.
Šī novēlotā vienošanās nozīmē, ka šogad ir saīsināti termiņi budžeta politikas noteikšanai, kas, iespējams, izskaidro, kāpēc ES pieņēma savu brīdinājumu pēcpusdienā dienā, kad daudzi ierēdņi dodas vasaras atvaļinājumā.
Gaidāms, ka ministri decembrī apstiprinās oficiālus ieteikumus valstīm, kuras ir izšķērdīgas, samazināt budžeta deficītu.
Briseles amatpersonas jau ir sazinājušās ar skarto valstu finanšu ministrijām, lai ieteiktu nelīdzsvarotības korekcijas trajektorijas, kas nozīmē politiski sāpīgu nodokļu paaugstināšanu vai izdevumu samazināšanu.